RudenÄ« pienāk rÄ«ts, kad pÄ“kšÅ†i pamani, ka brokastis Ä“d jau ar ieslÄ“gtu lampu. VÄ“l pirms dažām nedēļām saule no rÄ«ta traucÄ“ja skatÄ«ties telefona ekrānā, bet tagad aiz loga ir pelÄ“ks, un arÄ« pÄ“cpusdiena beidzas aizdomÄ«gi ātri. Dienasgaismas kļūst mazāk, un tas nav tikai jautājums par to, cikos mājās ieslÄ“dzam gaismu. MÅ«su Ä·ermenis ļoti labi pamana, ka ārā kaut kas ir mainÄ«jies.

Gaisma ir viens no svarÄ«gākajiem signāliem, pÄ“c kuriem organisms regulÄ“ savu diennakts ritmu. Īpaši nozÄ«mÄ«ga ir rÄ«ta gaisma. Tā palÄ«dz mÅ«su iekšÄ“jam pulkstenim saprast, ka diena ir sākusies. Savukārt vakarā, gaismai samazinoties, organisms pamazām gatavojas miegam. TāpÄ“c gadalaiku maiņa dažkārt ir jÅ«tama ne tikai aiz loga. Mainoties gaismas daudzumam un laikam, var mainÄ«ties arÄ« mÅ«su miega un nomoda ritms.

Interesanti, cik ļoti gaisma maina arÄ« telpu. Tā pati istaba saulainā septembra pÄ“cpusdienā un tumšÄ novembra vakarā var šÄ·ist gandrÄ«z kā divas dažādas vietas. Vasarā reti domājam par lampām, bet rudenÄ« pÄ“kšÅ†i kļūst svarÄ«gi, vai gaisma ir silta, kur tā atrodas un vai mājās ir kāds stÅ«ris, kurā vakarā patiešÄm gribas palikt. Viena neliela galda lampa reizÄ“m maina noskaņu vairāk nekā jauns dÄ«vāns.

TumšÄkajā gada laikā Ä«paši vÄ“rtÄ«ga kļūst dienasgaisma. Pat apmākušÄs dienās ārā tās parasti ir daudz vairāk nekā telpās, tāpÄ“c pastaiga dienas gaišajā laikā nav tikai iespÄ“ja izkustÄ“ties. ReizÄ“m pietiek iziet ārā pusdienlaikā, nevis visu dienu pavadÄ«t starp mājām, automašÄ«nu un biroju. Latvijā rudenÄ« saule ne vienmÄ“r sadarbojas ar mÅ«su plāniem, tāpÄ“c jāizmanto arÄ« tās dienas, kad debesis nav ideāli zilas.

VarbÅ«t tāpÄ“c rudenÄ« gaismu sākam novÄ“rtÄ“t citādi. Saules stars uz virtuves galda, gaišs rÄ«ts pÄ“c vairākām pelÄ“kām dienām vai pÄ“dÄ“jā vakara gaisma pa ceļam uz mājām pÄ“kšÅ†i kļūst pamanāma. Vasarā gaismas ir tik daudz, ka par to gandrÄ«z nedomājam. RudenÄ« tās kļūst mazāk, un tieši tad sākam saprast, cik daudz tā patiesÄ«bā dara.