Kad nav jādara nekas: par garlaicības labo pusi

Pamēģini atcerÄ“ties pÄ“dÄ“jo reizi, kad piecas minÅ«tes vienkārši neko nedarÄ«ji. Nevis klausÄ«jies mÅ«ziku, atbildÄ“ji uz ziņām vai pārbaudÄ«ji laikapstākļus. Vienkārši gaidÄ«ji. Agrāk šÄdu brīžu dienā bija diezgan daudz - pieturā, rindā, vilcienā, gaidot draugu kafejnÄ«cā. Tagad pietiek ar dažām brÄ«vām sekundÄ“m, lai roka gandrÄ«z automātiski aizsniegtos pÄ“c telefona.

GarlaicÄ«bai ir slikta reputācija. Tā šÄ·iet kā tukšs laiks, kuru vajadzÄ“tu ar kaut ko aizpildÄ«t. TomÄ“r brīžos, kad uzmanÄ«bai nav konkrÄ“ta uzdevuma, prāts neizslÄ“dzas. Tas sāk klejot. Atceras sarunu no rÄ«ta, izdomā, ko gatavot vakariņās, pÄ“kšÅ†i atrod risinājumu problÄ“mai, par kuru tajā brÄ«dÄ« nemaz necenties domāt. PÄ“tnieki šÄdus spontānas domāšanas brīžus saista ar tā saukto mind-wandering jeb prāta klejošanu. Interesanti, ka pÄ“tÄ«jumos radošÄki cilvÄ“ki brÄ«vos, nestrukturÄ“tos brīžos mÄ“dz bÅ«t vairāk iesaistÄ«ti paši savās domās un veidot brÄ«vākas asociācijas. 

Tas gan nenozÄ«mÄ“, ka garlaicÄ«ba automātiski padara mÅ«s radošÄkus. Zinātne šajā jautājumā nav tik vienkārša - pÄ“tÄ«jumos atrastas gan pozitÄ«vas, gan negatÄ«vas saistÄ«bas starp garlaicÄ«bu un radošumu. Daudz interesantāka ir doma, ka ne katra tukša minÅ«te ir problÄ“ma, kas nekavÄ“joties jāatrisina. ReizÄ“m prātam vienkārši var nebÅ«t nākamā uzdevuma.

VarbÅ«t tāpÄ“c labākās domas mÄ“dz parādÄ«ties dušÄ, pastaigā vai skatoties pa automašÄ«nas logu. Tajā brÄ«dÄ« mÄ“s tās Ä«paši nemeklÄ“jam. Nav atvÄ“rts dokuments ar nosaukumu “Labās idejas”, nav termiņa un nav jānonāk pie rezultāta. Domas drÄ«kst aiziet vienā virzienā, tad citā, lÄ«dz pÄ“kšÅ†i kaut kas saslÄ“dzas kopā. Protams, tikpat labi var neienākt prātā nekas ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gs. ArÄ« tas ir pilnÄ«gi normāli.

TāpÄ“c nākamreiz, kad jāgaida piecas minÅ«tes, varbÅ«t telefonu vÄ“l nevajag vilkt ārā no kabatas. Paskaties apkārt, pa logu vai vienkārši ļauj domām aizklÄ«st, kur tās grib. Nav obligāti jāatrod lieliska ideja vai jānonāk pie svarÄ«gas atziņas. Dažām minÅ«tÄ“m dienā nav jābÅ«t noderÄ«gām. VarbÅ«t tieši tas tajās ir vÄ“rtÄ«gākais.