Pārtikas produkti, kas izraisa stresu

Bieži vien, kad jÅ«tamies slikti, pašsajÅ«tas uzlabošanai vÄ“ršamies pie Ä“diena. PatiesÄ«bā, daži Ä“dieni vai to sastāvdaļas Ä·ermenim var radÄ«t vÄ“l lielāku stresu.

No kā mēģināt izvairīties?

Baltie milti

Tā kā baltie milti ir rafinÄ“ti un tiem trÅ«kst ārÄ“jā slāņa, tie ātri sagremojas un uzsÅ«cas asinsritÄ“, paaugstinot cukura lÄ«meni asinÄ«s. AttiecÄ«gi organismā veidojas kortizols, kas ir atbildÄ«gs par stresu.  

No baltajiem miltiem izvairÄ«ties nav nemaz tik viegli, jo tas ir baltmaizÄ“s, baltajos rÄ«sos un visās gardajās kafejnÄ«cu bulciņās. IepÄ“rkoties, ieteicams izpÄ“tÄ«t produktu etiÄ·etes – meklÄ“jiet produktus, kas izgatavoti no nerafinÄ“tiem ogļhidrātiem, piemÄ“ram, pilngraudiem, kvinojas un brÅ«najiem rÄ«siem.  

Sāls

Sāls ir lielisks veids, kā piešÄ·irt Ä“dienam garšu. Bet, pievienojot to pārāk bieži un lielos daudzumos, organismā var rasties pārmÄ“rÄ«gs nātrija daudzums. Tas, savukārt, var izraisÄ«t šÄ·idruma aizturi, paaugstinātu asinsspiedienu un hipertensiju, radot stresu sirdij.

Dienā ieteicams lietot ne vairāk kā tÄ“jkaroti sāls. Tas nemaz nav daudz. Normu izpildÄ«t var bez maz vai vienā Ä“dienreizÄ“, Ä«paši, ja izvÄ“lieties jau gatavas, veikalā nopÄ“rkamas uzkodas, piemÄ“ram, popkornu. KontrolÄ“t sāls daudzumu varÄ“siet, ja Ä“dienu un našÄ·us gatavosiet mājās paši.

Pārstrādāta gaļa

CÄ«siņi, hotdogi, šÄ·iņķi un tā tālāk pārsvarā ražošanas procesā tiek piepildÄ«ti ar konservantiem un nātriju, lai produkts bÅ«tu garšÄ«gs un arÄ« ilgāk uzglabātos. Vielas, kas tiek pievienotas, produktu patÄ“rÄ“tājam samazina enerÄ£ijas lÄ«meni un paaugstina stresu. Ja gaļu nevÄ“laties pilnÄ«bā izslÄ“gt no uztura, tad ieteicams iegādāties to liesu, iepriekš nepārstrādātu, pagatavojot pÄ“c saviem ieskatiem.

Cukurs

Kortizola lÄ«menis var palielināties pÄ“c tam, kad esat malkojis saldos gāzÄ“tos dzÄ“rienus, apÄ“dis kÅ«kas šÄ·Ä“li vai jebko citu, kas ir pilns ar cukuru? Nestabils cukura lÄ«menis asinÄ«s un kortizola izdalÄ«šanās Ä·ermenÄ« rada stresa un satraukuma stāvokli. Sievietes dienā nedrÄ«kstÄ“tu uzņemt ne vairāk kā sešas tÄ“jkarotes cukura, bet vÄ«rieši – deviņas. Kā patÄ“riņu samazināt? Jāapzinās, kuros produktos cukurs slÄ“pjas, pārlasot produktu etiÄ·etes (dažādas salātu mÄ“rces, dzÄ“rieni, jogurti u.t.t.). Cukurs var slÄ“pties zem tādiem nosaukumiem, kā saharoze, dekstroze, kukurÅ«zas sÄ«rups, dateļu cukurs, fruktoze, augļu sulas koncentrāts u.t.t.

Kofeīns

Tā kā tas palielina kortizola lÄ«meni organismā, var paātrināties sirdsdarbÄ«ba, paaugstināties asinsspiediens, radot trauksmes sajÅ«tu. Tāpat kofeÄ«ns var kavÄ“t D un B vitamÄ«nu uzsÅ«kšanos, kā arÄ« traucÄ“t miegam un izraisÄ«t nogurumu. Ieteicams ierobežot kafijas patÄ“riņu lÄ«dz vienai vai divām tasÄ«tÄ“m dienā.

Cepti ēdieni

Ja ikdienā daudz tiek patÄ“rÄ“ts tieši cepts Ä“diens, tas var krietni samazināt enerÄ£ijas daudzumus. Ja bonusā klāt vÄ“l nāk mazkustÄ«gs dzÄ«vesveids, tad no stresa neizbÄ“gt. Cepti Ä“dieni cilvÄ“kos var izraisÄ«t gausumu un nevÄ“lÄ“šanos kaut ko darÄ«t. Cepšanas vietā, Ä“dienus labāk ir sautÄ“t, tvaicÄ“t, grilÄ“t vai viegli apcept ar avokado eļļu.

Alkohols

Ja pÄ“c garas dienas vakarpusÄ“ uznāk vÄ“lme atslābināties, nereti tiek lietots alkohols. TÄ«ri tehniski tas strādā kā viegls nomierinošs lÄ«dzeklis, uz brÄ«di mÅ«s padarot mierÄ«gus. Bet, ja alkohols tiek lietots pārmÄ“rÄ«gi, tas var saasināt emocijas un stresu tiem, kas to piedzÄ«voja pirms dzÄ“rieniem. Samazinās arÄ« serotonÄ«na lÄ«menis, kas atbild par labu garastāvokli.  

Kas ir pārmÄ“rÄ«ga alkohola lietošana? MÄ“rena alkohola lietošana definÄ“ta kā viens dzÄ“riens dienā sievietÄ“m un divi dzÄ“rieni dienā vÄ«riešiem. Ja tiek patÄ“rÄ“ts lielāks daudzums, aknas nespÄ“j to pārstrādāt un liela daļa alkohola sāk cirkulÄ“t asinÄ«s.  

Alkohola lietošanas vietā ieteicams izvÄ“lÄ“ties kādas sportiskas aktivitātes, iecienÄ«tos hobijus vai vienkārši, pavadot laiku ar Ä£imeni vai draugiem, nelietot alkoholu. PÄ“c garas un nogurdinošas dienas labāk par alkoholu palÄ«dzÄ“t kumelÄ«šu, lavandu tÄ“ja, kurām pievienots medus un citrona šÄ·Ä“lÄ«te.