Tas, ko Ädam, un cik bieži ikdienÄ iekļaujam fiziskÄs aktivitÄtes, ietekmÄ arÄ« mÅ«su imÅ«nsistÄmu. TaÄu ne mazÄk bÅ«tiski ir uzturÄt arÄ« garÄ«go veselÄ«bu. KÄpÄc? PadomÄjiet, smadzenes ir tieši saistÄ«tas ar visiem orgÄniem cilvÄka Ä·ermenÄ« un nepÄrprotami arÄ« ir atbildÄ«gas par labu imÅ«nsistÄmas darbÄ«bu. JÅ«s noteikti kaut vienreiz dzÄ«vÄ esat jutuši dÄ«vainu kÅudÄšanu vÄderÄ tajos brīžos, kad esat par kaut ko satraucies – šis piemÄrs lieliski parÄda, kÄ kopÄ ar pÄrÄjo Ä·ermeni strÄdÄ smadzenes.
KÄ stress ietekmÄ imÅ«nsistÄmu?
Stress tÄ akÅ«tajÄ jeb izdzÄ«vošanas un pašsaglabÄšanÄs formÄ ir vajadzÄ«gs. CilvÄki senos laikos tam ir labs pierÄdÄ«jums, jo brīžos, kad tiem uzglÅ«nÄja plÄsoÅa, šis pašsaglabÄšanÄs instinkts ir tieši tas, kas izdzÄ«vot, operatÄ«vi atrodot iespÄjas, kÄ ar situÄciju tikt galÄ. SavukÄrt, stress hroniskÄ lÄ«menÄ«, piemÄram, ieilgušas raizes par darbu vai finansiÄlo drošÄ«bu, attiecÄ«bÄm, savu vai tuvinieku veselÄ«bu, nav labs, un laika gaitÄ tas var graut imunitÄti. Tas burtiski Äd labo Ä·ermenÄ«.
Samazinot stresu, stiprini imÅ«nsistÄmu
Ja runÄjam par garÄ«go imÅ«nsistÄmas “trenÄšanu”, tai ir divas praktizÄšanas iespÄjas. PirmÄ – no apakšas uz augšu, kur cilvÄks nodarbojas ar jogu vai Tai Chi. OtrÄ – no augšas uz leju, kur cilvÄks koncentrÄjas uz apzinÄtÄ«bas praksi, piemÄram, meditÄciju. Tai ir tik daudz un dažÄdu paveidu un izteikti jÅ«tami rezultÄti prasa laiku, taÄu pat vienai dienai ar praktizÄtu meditÄciju, ir ietekme uz organismu. Skatoties, kas šobrÄ«d notiek pasaulÄ, nav labÄka laika, kÄ sÄkt to ieviest ikdienÄ vai pÄris reizes nedÄÄ¼Ä jau tagad.