Dziesma beidzas. Paiet sekunde, un tu to ieslÄ“dz vÄ“lreiz. PÄ“c tam vÄ“lreiz. Vakarā tā jau skanÄ“jusi tik daudz reižu, ka vajadzÄ“tu bÅ«t apnikusi, tomÄ“r nākamajā rÄ«tā gribas sākt tieši ar to pašu. GandrÄ«z katram ir bijusi dziesma, ar kuru uz dažām dienām vai nedēļām izveidojas šÄdas mazliet nesaprotamas attiecÄ«bas.

MÅ«zikā atkārtošanās patiesÄ«bā ir visur. Piedziedājums atgriežas vairākas reizes, melodijas atkārtojas, ritms rada paredzamÄ«bu. Klausoties dziesmu vÄ“lreiz, mÄ“s jau zinām, kas tÅ«lÄ«t notiks. Zinām, kad ienāks bungas, kad sāksies piedziedājums un kura bÅ«s tā vieta, kuru gaidām visvairāk. ParedzamÄ«ba šajā gadÄ«jumā ne vienmÄ“r padara klausÄ«šanos garlaicÄ«gu. Tieši gaidÄ«šana var bÅ«t daļa no baudÄ«juma.

Ar katru klausÄ«šanās reizi dziesmā sākam pamanÄ«t arÄ« vairāk. Pirmajā reizÄ“ paliek prātā melodija. Piektajā jau dzirdam basa lÄ«niju, fona balsi vai nelielu detaļu aranžējumā, kuru sākumā nepamanÄ«jām. ReizÄ“m tikai pÄ“c vairākām klausÄ«šanās reizÄ“m pievÄ“ršam uzmanÄ«bu vārdiem. PazÄ«stama dziesma kļūst arvien paredzamāka, bet tajā pašÄ laikā - arvien detalizÄ“tāka.

Protams, reizÄ“m iemesls ir daudz vienkāršÄks. Dziesma precÄ«zi sakrÄ«t ar to, kā konkrÄ“tajā brÄ«dÄ« jÅ«tamies. VarbÅ«t tajā ir enerÄ£ija, kuras mums pašiem pietrÅ«kst, vai tieši pretÄ“ji - miers, kuru tajā dienā gribas atrast. PÄ“c pusgada tā pati dziesma var vairs neizraisÄ«t neko Ä«pašu. Taču tajā vienā nedēļā tā šÄ·iet gandrÄ«z uzrakstÄ«ta tieši mums.

Visinteresantākais notiek pÄ“c tam. Dziesma, kuru kādreiz klausÄ«jāmies divdesmit reižu dienā, pazÅ«d no ikdienas. Paiet gads, pieci vai piecpadsmit, un kādu dienu tā atkal sāk skanÄ“t. Pirmajās sekundÄ“s atgriežas ne tikai melodija, bet vesels dzÄ«ves posms. Izrādās, visas tās reizes nebija liekas. KamÄ“r mÄ“s spiedām “vÄ“lreiz”, dziesma nemanot kļuva par daļu no mÅ«su pašu stāsta.