Iedomājies situāciju – tu veikalā stāvi garā rindā, priekšā ir daudz cilvēku un pēkšņi kasiere aizskrien pārbaudīt kādu cita pircēja preci... Vai arī tavam bērnam ir sākusies kārtējā dusmu un neapmierinātības lēkme… Eksistē tādas situācijas, kad pat pacietīgākie no mums vienkārši salūst.
Jebkurš cilvēks var savu pacietību trenēt un uzlabot. Kā?
Pirmkārt, ir jāapzinās, kuras ir tās situācijas, kad kļūsti nepacietīgs. Pavēro, kādas tajā brīdī ir tavas emocijas. Tas, ko jūti, ir pats pamats kontroles zaudēšanai. Vai esi dusmīgs, ka netiec ātrāk mājās, jo ir sastrēgums? Vai esi uztraucies, ka nepaspēsi uz norunāto tikšanos laikā?
Kad esi nonācis pie apzināšanās, mēģini uz situāciju paskatīties no cita rakursa. Iedomājoties to pašu sastrēgumu - tu nevari ietekmēt tā atrisināšanos. Skriet, spraukties citiem priekšā - varbūt nonāksi mājās divas, trīs minūtes ātrāk, taču, to darot, sabojāsi garastāvokli citiem. Esot pacietīgam - ieguvēji būs visi apkārt esošie.
Atceries, ka bieži vien nepacietību ietekmē tieši tās situācijas, kas nav saistītas ar tavu rīcību. Piemēram, kases aparāts nesaplīsa tikai tādēļ, lai tava iepirkšanās turpinātos ilgāk, un tramvajs šorīt nav pārpildīts tikai tāpēc, lai tev nebūtu kur apsēsties…
Jebkurā situācijā, kad pacietības zaudēšāna ir uz robežas, atceries domāt plašāk! Protams, ir kaitinoši, ja kārtējā darba intervija bijusi neveiksmīga, bet tajā brīdī atceries, ka meklē tieši to izdevību, kas palīdzēs sasniegt ilgtermiņa mērķus. Protams, būtu arī fantastiski, ja mazais bērns nesāktu kliegt pilnā balsī katru reizi, kad tam saldējuma vietā tiek doti dārzeņi, bet apzinies, cik svarīgi ir viņam iemācīt, ko nozīmē veselīga ēšana, to pārvēršot par ikdienas rutīnu…
Vienmēr atceries, ka visas ikdienas rūpes un vilšanās ilgtermiņā ir tas, kas palīdzēs sasniegt to, ko vēlies. Pacietība IR vērtība.
