Pavasaris nāk ar vajadzību ķermenim dot vēl pēdējo papildus vitamīnu devu pirms kārtīgi varēsim izpausties dārzos un siltumnīcās. Kur atrast vēl labāku vitamīnu avotu, kā pašu audzētus zaļumus?
Vispopulārākie augi, ko audzēt uz savām palodzēm ir lociņi, tā saka Dārza ABC. Lociņus var audzēt gan no sīksīpoliem, gan sējot loku sīpolu vai maurlociņu sēklas. Sīksīpolus parasti stāda cieši vienu pie otra, iestādot tos augsnē atstājot 1/3 virs augsnes. Sīpollociņu ieguvei sīksīpolus stāda dēstiem paredzētajā substrātā, jo tas nesablīvējas. Svarīgi nodrošināt laistīšanu visā augšanas periodā, kā arī papildmēslošanu ar šķidro biohumusu vai kalcija nitrāta šķīdumu.
Visātraudzīgākie augi, ko audzēt virtuves dārzā, ir kressalāti. Kressalātu sēklas sēj samērā biezi. Pēc kressalātu sēklu iesēšanas, sēklas ar plaukstu piespiež pie augsnes, aplaista un pārsedz ar pārtikas plēvi siltumnīcas efekta radīšanai. Kressalātu sēklas ar augsni nepiesedz, jo tās labāk un straujāk dīgst gaismā. Kad asni sasnieguši 3-6cm, kressalāti ir gatavi lietošanai uzturā - tie ir mīksti, sulīgi un garšīgi.
Visaromātiskākie augi virtuves mazdārziņam noteikti ir baziliki - kanēļbaziliki, Thai baziliki, citrsubaziliki, sarkanie baziliki - katram ir savas gan garšu, gan aromātu nianses. Baziliku sēklas sēj dēstu podiņos, tās izsējot uz augsnes virskārtas, piespiežot ar plaukstu un pārkaisot ar plānu substrāta vai vermikulīta kārtiņu. Pēc baziliku sadīgšanas, apmēram divu īsto lapu stadijā (3cm), baziliku dēstus piķē.
Ja vēlas ko īpašu virtuves dārzā, ir iespējas audzēt arī salātus. To kopšana un audzēšana, gluži kā dažiem istabas augiem, ir vienkārša - vien jālaista. Visērtāk ir sēt pilētās (granulētās) salātu sēklas, katrā podiņā sējot pa vienai sēkliņai. Nepārtrauktas ražas ieguvei, salātu sēklas sēj ar 3-5 dienu intervālu.
Avots: https://www.DarzaABC.lv
