Ir nedēļas, kurās pirmdiena šÄ·iet aizdomÄ«gi gara, otrdiena ne ar ko Ä«pašu neatšÄ·iras no trešdienas, bet piektdiena vÄ“l ir kaut kur ļoti tālu. Tad kalendārā parādās kāds patÄ«kams ieraksts. Vakariņas ar draugiem, koncerts, sestdienas izbrauciens vai vienkārši plāns svÄ“tdienas rÄ«tā ilgāk pagulÄ“t. Nekas grandiozs, tomÄ“r pÄ“kšÅ†i ir kaut kas, ko gaidÄ«t.

PatÄ«kamu notikumu gaidÄ«šana pati par sevi var sagādāt prieku. PsiholoÄ£ijā to mÄ“dz saukt par pozitÄ«vu gaidÄ«šanu jeb positive anticipation. Domājot par gaidāmo notikumu, mÄ“s jau iepriekš iztÄ“lojamies, kā jutÄ«simies, ko darÄ«sim un ar ko bÅ«sim kopā. ReizÄ“m šÄ« iztÄ“lošanās ir gandrÄ«z tikpat patÄ«kama kā pats pasākums. Īpaši tad, ja lÄ«dz tam vÄ“l ir dažas dienas un nekas nav jāsasteidz.

Interesanti, ka gaidāmajam notikumam nav jābÅ«t dārgam vai iespaidÄ«gam. Piektdienas vakara pica, jauna grāmata, kuru sāksi lasÄ«t brÄ«vdienās, vai doma sestdien aizbraukt uz kādu sen neapmeklÄ“tu vietu var bÅ«t pilnÄ«gi pietiekams iemesls labākam noskaņojumam. Dažreiz patÄ«kams ir ne tikai pats plāns, bet arÄ« tā apspriešana. Kur brauksim? Ko gatavosim? Kuru filmu skatÄ«simies?

Protams, ir arÄ« otra galÄ“jÄ«ba. Ja katra brÄ«vdiena saplānota lÄ«dz pÄ“dÄ“jai minÅ«tei, gaidÄ«šanas prieks var pārvÄ“rsties par kārtÄ“jo pienākumu sarakstu. TāpÄ“c reizÄ“m labākie plāni ir tie, kuros atstāta vieta spontanitātei. Sarunāt satikšanos, bet neizlemt, cikos jāiet mājās. Aizbraukt uz kādu pilsÄ“tu, bet nesastādÄ«t maršrutu ar divpadsmit apskates objektiem.

NovembrÄ«, kad dienas kļuvušas Ä«sākas un laikapstākļi ne vienmÄ“r vilina ārā, mazi plāni var bÅ«t Ä«paši patÄ«kami. Ne katrai nedēļai vajadzÄ«gs liels notikums, tomÄ“r ir jauki, ja kaut kur starp darba sapulcÄ“m, veļas mazgāšanu un pārtikas veikala apmeklÄ“jumu kalendārā ir ierakstÄ«ts arÄ« kaut kas tikai priekam.