Pienāk gada brÄ«dis, kad pulkstenis vÄ“l nav seši, bet aiz loga izskatās pÄ“c nakts. Sākumā tas šÄ·iet gandrÄ«z personisks apvainojums. Darba diena beidzas, bet dienasgaisma jau sen aizgājusi savās darÄ«šanās. Vasara, kad desmitos vakarā vÄ“l varÄ“ja domāt par pastaigu vai braucienu lÄ«dz jÅ«rai, pÄ“kšÅ†i šÄ·iet ļoti tālu.

TomÄ“r tumšajiem vakariem ir viena priekšrocÄ«ba - tie no mums mazāk prasa. Saulainā jÅ«lija vakarā palikt mājās reizÄ“m šÄ·iet gandrÄ«z izšÄ·Ä“rdÄ«ba. OktobrÄ« šÄda vainas sajÅ«ta pazÅ«d. Ä€rā lÄ«st, logs ir tumšs, mājās deg lampas, un nekur doties nav obligāti. PÄ“kšÅ†i vakars drÄ«kst bÅ«t vienkārši vakars.

Mainās arÄ« mājas sajÅ«ta. Atkal pamanām gaismu, kuru vasarā gandrÄ«z neizmantojām. Gribas ieslÄ“gt galda lampu, iedegt sveci, uzvilkt siltākas zeÄ·es un pagatavot kaut ko, kam vajadzÄ«gas vairāk nekā desmit minÅ«tes. MājÄ«gums rudenÄ« nav tikai interjera fotogrāfiju izgudrojums. Liela daļa tā rodas no kontrasta - ārā tumšs un vÄ“ss, iekšÄ gaišs un silts.

Garāki vakari atdod arÄ« dažas nodarbes, kurām vasarā regulāri pietrÅ«kst laika. Atkal var noskatÄ«ties filmu, nešÄ·ielÄ“jot pa logu uz perfekti gaišu vakaru. IzlasÄ«t vairāk par trim grāmatas lapām. KlausÄ«ties mÅ«ziku, kaut ko gatavot vai uzaicināt draugus vakariņās bez sajÅ«tas, ka vajadzÄ“tu izmantot labo laiku un doties kaut kur ārā.

Protams, februārÄ« mÄ“s par tumsu, iespÄ“jams, runāsim citādi. Taču rudens sākumā tai vÄ“l ir zināms šarms. VarbÅ«t nav jāmÄ“Ä£ina tumšos vakarus pārvÄ“rst par vasaras vakariem. Tiem ir savs ritms - mazliet klusāks, lÄ“nāks un daudz vairāk piemÄ“rots palikšanai mājās.