Septembris ir mazliet dÄ«vains mÄ“nesis. No rÄ«ta izej no mājas jakā, pÄ“cpusdienā to nes pāri rokai. Vienu dienu pasÅ«ti ledus kafiju, nākamajā jau šÄ·iet pilnÄ«gi loÄ£iski meklÄ“t skapÄ« siltāku džemperi. Kalendārs saka, ka vasara ir beigusies, bet dienas saule par to acÄ«mredzot nav informÄ“ta. Labi, ka tā. Nav nepieciešams vienā naktÄ« pārslÄ“gties no augusta uz rudeni.

ArÄ« pilsÄ“ta septembrÄ« sāk skanÄ“t citādi. No rÄ«tiem atkal ir vairāk mašÄ«nu, pie skolām veidojas rindas, darbā visi pamazām atgriežas no atvaļinājumiem. Frāzi “sazvanāmies pÄ“c vasaras” vairs nevar atlikt. E-pastā atkal kaut kas notiek, modinātājs zvana agrāk, un brÄ«vais vasaras ritms diezgan ātri kļūst par atmiņu. PārsteidzošÄ kārtā tajā visā ir arÄ« kaut kas patÄ«kams. PÄ“c dažiem mÄ“nešiem bez Ä«paša režīma pat parasta otrdiena var šÄ·ist diezgan laba.

Septembrim ir vÄ“l viena priekšrocÄ«ba - cilvÄ“ki beidzot pārstāj izturÄ“ties pret katru saulaino dienu kā pret pÄ“dÄ“jo iespÄ“ju dzÄ«vÄ“. Vasarā labs laiks rada gandrÄ«z pienākuma sajÅ«tu: jābrauc, jāiet, jāsatiek, jāizmanto. SeptembrÄ« var vienkārši apsÄ“sties saulÄ“ ar kafiju un neko no šÄ«s dienas Ä«paši neizspiest. Var aizbraukt lÄ«dz jÅ«rai bez peldkostÄ«ma. Var iziet pastaigā bez maršruta. Var arÄ« palikt mājās, lai gan ārā spÄ«d saule, un nejusties par to slikti.

Mainās arÄ« vakari. Kādā brÄ«dÄ« pamani, ka lampu esi ieslÄ“dzis jau septiņos. Atkal gribas kaut ko gatavot cepeškrāsnÄ«, nevis salikt vakariņas piecās minÅ«tÄ“s un skriet ārā. Uz galda parādās āboli, uz krÄ“sla - jaka, kuru neviens nenoliek skapÄ«, bet telefonā vasaras bildes jau izskatās pārsteidzoši senas. Tās ir pavisam mazas pārmaiņas, tomÄ“r tieši no tām, šÄ·iet, arÄ« sastāv gadalaiku maiņa.

VarbÅ«t tāpÄ“c septembrim nevajag lielas apņemšanās. Jaunu valodu no pirmdienas, sportu piecas reizes nedēļā un perfekti sakārtotu dzÄ«vi var atstāt citam mÄ“nesim. SeptembrÄ« pietiek atgriezties savā ritmā un paskatÄ«ties, kas tajā vÄ“l iederas. Kāds labs ieradums no vasaras, vakara pastaiga, jauna grāmata, vakariņas ar cilvÄ“ku, kuru sen neesi saticis. Protams, arÄ« mÅ«zika. Jo, kad no rÄ«ta ārā ir +9, pÄ“cpusdienā +21 un tu Ä«sti nezini, kurā gadalaikā dzÄ«vo, vismaz radio vieglums un miers paliek nemainÄ«gs.