Japāņu dārza māksla ir kas ļoti unikāls pasaules kultÅ«rā. Tajā atklājas japāņu tautas savdabÄ«gais filozofiskais pasaules skatÄ«jums. Japāņu dārziem sākumā bija daudz lÄ«dzÄ«bas ar Ķīnas dārzu mākslu, tomÄ“r vÄ“lāk tie attÄ«stÄ«jās pilnÄ«gi patstāvÄ«gi un pamazām ieguva ietekmi arÄ« Eiropā. SalÄ«dzinājumā ar Ķīnas dārziem, japāņu dārzos samazinājās dārza objektu skaits, tie ieguva dziļu simbolisku nozÄ«mi. Dažkārt pat nelielā teritorijā tika iekļauts Visuma modelis. PilnÄ«gākai japāņu dārzu izpratnei ir jāpazÄ«st vai jāspÄ“j iztÄ“loties Japānas daba - kalni ar dziļām upju ielejām, bagātu augu valsti, jÅ«ru un klinšainas salas.

Aristokrātu jeb smejošie dārzi

Augus izvÄ“lÄ“jās, galvenokārt, tā, lai dārzs izteiksmÄ«gi mainÄ«tos lÄ«dzi gadalaikiem. Šie dārzi sabalansÄ“ja sabiedrÄ«bas mākslinieciskās prasÄ«bas un dabas mežonÄ«go valdzinājumu.

Dzenbudisma dārzi

Akmeņu krāvumi, koki ar savādi izlocÄ«tiem stumbriem visi dārzā esošie objekti rada nedrošÄ«bas un baiļu sajÅ«tu. ŠÄdā dārzā idejiski tika ietverts viss kosmoss un tam bija tiešs sakars ar dzenbudismu.

Tējas dārzi

Ä»oti dabiska izskata dārzi, kam raksturÄ«gi pār Å«deni pārliekušies vÄ«toli, izliekti tilti, akmeņu celiņš, kas ved uz tÄ“jas namiņu. Ä€rkārtÄ«gi reti tajos sastopami ziedoši koki, krÅ«mi un puÄ·es. Augsni tÄ“jas dārzos sedz zaļš sÅ«nu paklājs. Dārzos ar Å«deni neatņemama sastāvdaļa ir saliņas Å«denstilpnÄ“ ar tiltiņiem, dažādu formu koku grupas un akmens lukturi.

Viens dārzs nekad nelÄ«dzinās otram, lai gan ir izstrādāti nemainÄ«gi kompozÄ«cijas principi. Jebkura šÄ« dārza galvenā Ä«pašÄ«ba ir plÅ«stoša pāreja no nepieradinātās dabas uz cilvÄ“ka rokām radÄ«to.