Viss sākas nevainÄ«gi. VarbÅ«t dÄ«vānu varÄ“tu pabÄ«dÄ«t mazliet pa kreisi. PÄ“c stundas krÄ“sls jau atrodas citā istabā, plaukts ir iztukšots un uz grÄ«das stāv kaste ar lietām, kuru eksistence bija pilnÄ«bā aizmirsta. Kādā brÄ«dÄ« starp “mazliet pamainÄ«šu” un “varbÅ«t šo sienu vajag pārkrāsot” mājas pārkārtošana kļūst par pilnvÄ“rtÄ«gu projektu.

VÄ“lme mainÄ«t telpu bieži parādās brīžos, kad mainās arÄ« kaut kas cits. Sākas jauns gadalaiks, beidzas atvaļinājums, mainās darbs vai vienkārši apnÄ«k mÄ“nešiem skatÄ«ties uz vienu un to pašu. PārbÄ«dÄ«t galdu ir daudz vienkāršÄk nekā pārkārtot dzÄ«vi, toties rezultātu var redzÄ“t uzreiz. Telpa ir tā pati, mÄ“beles lielākoties arÄ«, bet sajÅ«ta pÄ“kšÅ†i cita.

Interesanti, ka pārmaiņām nav obligāti jābÅ«t lielām. ReizÄ“m pietiek samainÄ«t vietām divas lampas, pārlikt bildes, aiznest vienu lieku krÄ“slu vai beidzot atbrÄ«vot virsmu, uz kuras mÄ“nešiem krājušÄs nejaušas lietas. Acis ļoti ātri pierod pie apkārtÄ“jās vides, tāpÄ“c pat neliela izmaiņa liek telpu atkal ieraudzÄ«t.

Protams, pārkārtošanai ir arÄ« bÄ«stamā fāze. Tā sākas brÄ«dÄ«, kad istabas vidÅ« stāv visas plaukta grāmatas, pulkstenis rāda desmit vakarā un kļūst skaidrs, ka atpakaļceļa vairs nav. Tieši tad parasti rodas jautājums, kāpÄ“c vispār vajadzÄ“ja kaut ko aiztikt. PÄ“c stundas viss atkal ir savās vietās - tikai mazliet citās.

VarbÅ«t tāpÄ“c mājas pārkārtošana mÄ“dz bÅ«t tik patÄ«kama. Nekur nav jāpārvācas un nav jāpÄ“rk viss no jauna. Dažreiz pietiek paskatÄ«ties uz pazÄ«stamu telpu un pajautāt: bet ja nu dÄ«vāns tomÄ“r labāk izskatÄ«tos otrā pusÄ“?