Ikdienas steigā ir svarīgi atrast laiku sev – brīdi, kurā atslēgties no pienākumiem un veltīt uzmanību savai labsajūtai. Relaksācijas rituāls var kļūt par daļu no jūsu ikdienas un palīdzēt......
Vai zinājāt, ka mūzika var ietekmēt ne tikai mūsu emocijas, bet arī fizisko veselību? Pētījumi rāda, ka mierīga, instrumentāla mūzika var:
Samazināt asinsspiedienu: Klausoties relaksējošu mūziku, sirdsdarbības ātrums palēninās, un asinsspiediens stabilizējas.
Uzlabot miega kvalitāti: Cilvēki, kuri klausās relaksējošu mūziku pirms gulētiešanas, bieži guļ dziļāk un ilgāk.
Mazināt trauksmi: Maiga mūzika aktivizē smadzeņu centrus, kas atbild par stresa hormonu samazināšanu.
Izvēlieties mūsu vieglo un mierīgo noskaņojuma mūziku jebkurā diennakts laikā un izjūtiet mūzikas dziedinošo spēku! ...
Radošums ir kā noslēpumains spēks, kas bagātina mūsu ikdienu un sniedz iespēju uz dzīvi skatīties ar jaunām acīm. Tas nav paredzēts tikai māksliniekiem – katrā no mums mīt radošs gars, kuru var izmantot, lai atrastu risinājumus problēmām vai radītu skaistumu ikdienā. Katra diena ir īstā, lai sāktu ieviest jaunas radošuma prakses savā dzīvē.
Sāciet ar nelielām izmaiņām – izveidojiet savas dienasgrāmatas personalizētu dizainu, uzrakstiet nelielu stāstiņu par kādu notikumu, kas jums ir svarīgs, vai izveidojiet mājas dekoru no vienkāršiem materiāliem. Radošums palīdz ne tikai izpaust emocijas, bet arī mazināt stresu un uzlabot......
Mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā atrast līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi ir izaicinājums. Tomēr šī līdzsvara sasniegšana ir būtiska, lai saglabātu fizisko un garīgo veselību, kā arī lai uzturētu harmoniskas attiecības ar sevi un apkārtējiem.
Lai izveidotu veselīgas robežas, ir svarīgi skaidri nošķirt darba un brīvā laika robežas. Piemēram, noslēdziet savu darba dienu ar konkrētu rituālu – tas var būt īss pastaigas laiks, neliels vingrinājumu komplekss vai vienkārši tējas pagatavošana un izbaudīšana mīļākās mūzikas pavadībā. Šāds rituāls palīdzēs prātam atslēgties no darba jautājumiem un pievērsties sev.
Svarīgs solis ir arī......
Mēs katru dienu runājam ar sevi – klusībā, savās domās, pārlasot dienas notikumus, analizējot kļūdas vai uzmundrinot sevi. Šis iekšējais dialogs ir kā mūsu nemitīgais pavadonis. Taču bieži vien tas kļūst kritisks, prasīgs. Vai esi pamanījis, kā tu runā ar sevi grūtā brīdī? Vai Tu būtu tikpat stingrs pret draugu? Iemācīties runāt ar sevi laipni nozīmē spert būtisku soli pretim iekšējam mieram un emocionālajai veselībai.
Laipns iekšējais dialogs nav pašapmāns vai pozitīvisma uzspiešana. Tā ir spēja sevi saprast, pieņemt un atbalstīt. Tā vietā, lai teiktu "Es atkal izgāzos", var teikt "Es darīju, ko varēju – ko varu mācīties no šīs......
Mēs bieži domājam par laimi kā par ko lielu, tālu un grūti sasniedzamu – kā mērķi, nevis procesu. Taču patiesībā laime visbiežāk sastopama mazajos mirkļos, kas paslīd garām nemanīti, ja nesteidzamies tos ieraudzīt. Mazo prieku filozofija aicina mācīties būt klātesošiem un novērtēt to, kas mums jau ir.
Rīta kafijas smarža, saules stars uz palodzes, nejauša smaida apmaiņa ar garāmgājēju, silts segas pieskāriens, iecienītās dziesmas skanējums – tās nav tikai fonā notiekošas lietas, bet mazi enkuri, kas palīdz piesaistīt mūsu uzmanību šodienai un iemācīties to mīlēt.
Šo mirkļu apzināta pamanīšana ir sava veida meditācija. Tā ne tikai......
Mājas ir ne tikai telpa, kur dzīvojam, bet arī vide, kas ietekmē mūsu noskaņojumu, domas un iekšējo ritmu. Lēnais dizains jeb “slow design” ir pieeja interjeram, kas balstās mierā, apzinātībā un harmonijā. Tā nav tikai estētika – tā ir filozofija, kas palīdz dzīvot lēnāk, dziļāk un mierīgāk.
Lēnais dizains aicina izvēlēties priekšmetus nevis pēc tendencēm, bet pēc sajūtām – vai šis priekšmets nomierina, vai tas sniedz siltumu un līdzsvaru? Svarīgāka par lietu kvantitāti ir to kvalitāte un stāsts. Roku darbs, ilgtspējīgi materiāli, dabīga tekstūra – tas viss palīdz radīt vidi, kas nomierina.
Šāda pieeja bieži nozīmē arī......
Dzīvojot pilsētā, šķiet, ka daba bieži ir kaut kur “tur”, ārpus ikdienas steigas, biroja logiem un bruģētiem ceļiem. Tomēr pat urbānā vidē ir iespējams sev apkārt radīt dabas mieru un zaļumu, kas atjauno, iedvesmo un nomierina prātu.
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā tuvināties dabai pilsētā, ir zaļie stūrīši – puķupodi uz palodzes, balkona dārzs vai pat istabas augi, kas piešķir telpai dzīvīgumu. Pat dažas zaļas lapas var radīt sajūtu, ka daba nav tālu, bet tepat līdzās.
Ieradini sevi ieviest zaļos mirkļus ikdienā: rīta kafija uz balkona, īsa pastaiga tuvākajā parkā vai pusdienas pauze ārā, nevis pie datora. Šie mazie rituāli palīdz......
Mēs dzīvojam pasaulē, kur bieži jūtam vajadzību kaut ko apliecināt – būt pietiekami labiem, gudriem, veiksmīgiem, interesantiem. Bet patiesībā vislielākā brīvība sākas brīdī, kad atļaujam sev vienkārši būt. Bez maskām, bez sasniegumu sarakstiem, bez vēlmes izpatikt.
Iemācīties neko nepierādīt nozīmē pieņemt, ka tava vērtība nav atkarīga no ārējiem apstiprinājumiem. Tā ir tava esība – tava elpa, tava būtība. Tu esi pietiekams jau tāds, kāds esi. Bez cīņas. Bez salīdzināšanas.
Pirmais solis ir apzināties, kad un kāpēc rodas šī vēlme pierādīt sevi. Vai tā ir bailes tikt nesaprastam? Nepārliecinātība? Iekšējs bērns, kas kādreiz nav ticis sadzirdēts?......
Mūsu domas bieži ir kā neatrisināts saraksts – sajaukts, nepabeigts un nereti uzmācīgs. Rakstīšana dienasgrāmatā ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā izkāpt no šī domu labirinta un atrast skaidrību. Tā nav tikai pašrefleksija, bet arī klusa saruna ar sevi, kurā vari būt pilnīgi godīgs, nepierādīt neko un netikt pārtraukts.
Dienasgrāmatas rakstīšana palīdz strukturēt emocijas – it īpaši laikā, kad jūties satraukts vai apmaldījies savās sajūtās. Pierakstot savas domas, tu tās it kā izliec ārpus sevis un ieraugi no malas. Tas rada attālumu starp tevi un emocijām, kas ļauj tās pieņemt un vieglāk......
