Aleksandrs Dimā "Kamēliju dāma"

Tagad, kad pēc diviem gadiem es viņu atkal redzēju, mana sirds sāka atkal strauji pukstēt, un atšķirtības svešums izgaisa kā dūmi, viņas drēbju kroku izgaisināts. [..] Cik dažādus ceļus iet sirds, cik dažādus iemeslus viņa izdomā, lai piepildītu, pēc kā viņa tiecas.