Mūsdienu steidzīgajā pasaulē maltītes nereti tiek apvienotas ar citām darbībām – darbu, televizora skatīšanos vai sociālo mediju pārlūkošanu. Taču šis paradums var negatīvi ietekmēt gan gremošanu, gan kopējo labsajūtu. Lēnā ēšana ir vienkāršs, bet efektīvs veids, kā ne tikai pilnvērtīgāk izbaudīt maltīti, bet arī uzlabot gremošanu un vispārējo veselības stāvokli.
Lēna ēšana dod organismam pietiekami daudz laika, lai paziņotu smadzenēm par sāta sajūtu. Pētījumi liecina, ka smadzenes aptuveni 20 minūšu laikā reģistrē, ka esam paēduši. Ja maltīte tiek apēsta pārāk ātri, pastāv lielāka iespēja apēst vairāk, nekā organismam patiesībā nepieciešams, kas var veicināt svara pieaugumu.
Turklāt lēna košļāšana un apzināta ēšana veicina labāku gremošanu. Kad ēdiens tiek lēnām un rūpīgi sakošļāts, gremošanas sistēma to apstrādā efektīvāk, samazinot uzpūšanās un diskomforta risku.
Lēnās ēšanas ieviešana ikdienā neprasa radikālas izmaiņas, tikai nelielus paradumu pielāgojumus:
-
Atvienojies no ekrāniem – izvairies no televizora, telefona vai datora izmantošanas maltītes laikā.
-
Seko līdzi košļāšanas ātrumam – mēģini katru kumosu košļāt vismaz 20 reižu pirms norīšanas.
-
Izbaudi garšas nianses – pievērs uzmanību tam, kādas tekstūras un garšas jūti mutē.
-
Veic pauzes starp kumosiem – noliec galda piederumus starp kumosiem, lai neēstu pārāk steidzīgi.
-
Koncentrējies uz sāta sajūtu – apzināti pārtrauc maltīti brīdī, kad jūties apmierināts, nevis pārēdies.
Papildus fiziskajai veselībai, lēnā ēšana uzlabo arī emocionālo labsajūtu. Apzināta maltītes baudīšana var būt veids, kā samazināt stresu un veicināt mierpilnu noskaņu. Kad koncentrējamies uz maltīti un neuztraucamies par citām lietām, ēšana var kļūt par relaksējošu rituālu.
