Imants Ziedonis "Caurvējš"

Tad apstājās laiks,

Un tā bija mīlestība.

Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.

Un sekundes varēja grābt kā smiltis

Un sviest uz vienu vai otru pusi —

Tam nebija nozīmes.

Un nebira ziedlapiņas.

Un nerūsēja dzelzs,

Un mēs vairs nemācējām skaitīt.

Un tas ir tas skaistākais —

Ka mīlestība neprot skaitīt.