Vienam darbam vajag pilnīgu klusumu. Citam bez mūzikas kaut kā nevar sākt. Ir cilvēki, kuri atver datoru un reizē ieslēdz savu darba pleilisti, bet citi pie pirmās dziesmas ar vārdiem jau aizmirst, ko gribēja uzrakstīt. Mūzika darbā var būt gan lielisks sabiedrotais, gan tas kolēģis, kurš tieši neīstajā brīdī sāk stāstīt garu stāstu.
Daudz kas ir atkarīgs no tā, ko konkrētajā brīdī darām. Ja uzdevums ir monotons vai atkārtojas, mūzika var padarīt procesu patīkamāku. Sakārtot failus, ievadīt datus, apstrādāt fotogrāfijas vai darīt kaut ko mehānisku ar labu fonu bieži vien ir vienkāršāk. Sarežģītāk kļūst brīdī, kad jālasa, jāraksta vai jāstrādā ar valodu. Dziesmas teksts un teksts uz ekrāna abi vienlaikus pretendē uz mūsu uzmanību.
Nozīme ir arī tam, ko klausāmies. Pazīstama mūzika parasti prasa mazāk uzmanības nekā jauna dziesma, kurā gribas ieklausīties. Instrumentālā mūzika var būt piemērotāka brīžiem, kad jāstrādā ar tekstu. Savukārt iecienīta, enerģiska dziesma reizēm ir tieši tas, kas vajadzīgs pirms uzdevuma, kuru jau pusstundu atliekam. Vienas universālas “produktivitātes mūzikas” receptes īsti nav.
Interesanti, ka mūzikas loma darba dienā nav tikai koncentrēšanās. Tā var sadalīt dienu posmos. Viena noskaņa no rīta, cita pēc pusdienām, mierīgāka mūzika pēcpusdienā. Tā var arī nomākt biroja fona troksni vai padarīt darbu vienatnē mazliet mazāk klusu. Dažreiz radio fonā nav nepieciešams tāpēc, lai strādātu ātrāk. Vienkārši ir patīkamāk, ja telpā kaut kas skan.
Labākais risinājums droši vien ir pavisam vienkāršs - pamanīt, kurā brīdī mūzika palīdz un kurā sāk traucēt. Nav nepieciešams astoņas stundas strādāt vienā skaņas režīmā. Reizēm vajag mūziku, reizēm klusumu, bet reizēm vienu labu dziesmu starp diviem darbiem. Arī uzmanībai dienas laikā ir savs ritms.
