Septembris ir mazliet dīvains mēnesis. No rīta izej no mājas jakā, pēcpusdienā to nes pāri rokai. Vienu dienu pasūti ledus kafiju, nākamajā jau šķiet pilnīgi loģiski meklēt skapī siltāku džemperi. Kalendārs saka, ka vasara ir beigusies, bet dienas saule par to acīmredzot nav informēta. Labi, ka tā. Nav nepieciešams vienā naktī pārslēgties no augusta uz rudeni.
Arī pilsēta septembrī sāk skanēt citādi. No rītiem atkal ir vairāk mašīnu, pie skolām veidojas rindas, darbā visi pamazām atgriežas no atvaļinājumiem. Frāzi “sazvanāmies pēc vasaras” vairs nevar atlikt. E-pastā atkal kaut kas notiek, modinātājs zvana agrāk, un brīvais vasaras ritms diezgan ātri kļūst par atmiņu. Pārsteidzošā kārtā tajā visā ir arī kaut kas patīkams. Pēc dažiem mēnešiem bez īpaša režīma pat parasta otrdiena var šķist diezgan laba.
Septembrim ir vēl viena priekšrocība - cilvēki beidzot pārstāj izturēties pret katru saulaino dienu kā pret pēdējo iespēju dzīvē. Vasarā labs laiks rada gandrīz pienākuma sajūtu: jābrauc, jāiet, jāsatiek, jāizmanto. Septembrī var vienkārši apsēsties saulē ar kafiju un neko no šīs dienas īpaši neizspiest. Var aizbraukt līdz jūrai bez peldkostīma. Var iziet pastaigā bez maršruta. Var arī palikt mājās, lai gan ārā spīd saule, un nejusties par to slikti.
Mainās arī vakari. Kādā brīdī pamani, ka lampu esi ieslēdzis jau septiņos. Atkal gribas kaut ko gatavot cepeškrāsnī, nevis salikt vakariņas piecās minūtēs un skriet ārā. Uz galda parādās āboli, uz krēsla - jaka, kuru neviens nenoliek skapī, bet telefonā vasaras bildes jau izskatās pārsteidzoši senas. Tās ir pavisam mazas pārmaiņas, tomēr tieši no tām, šķiet, arī sastāv gadalaiku maiņa.
Varbūt tāpēc septembrim nevajag lielas apņemšanās. Jaunu valodu no pirmdienas, sportu piecas reizes nedēļā un perfekti sakārtotu dzīvi var atstāt citam mēnesim. Septembrī pietiek atgriezties savā ritmā un paskatīties, kas tajā vēl iederas. Kāds labs ieradums no vasaras, vakara pastaiga, jauna grāmata, vakariņas ar cilvēku, kuru sen neesi saticis. Protams, arī mūzika. Jo, kad no rīta ārā ir +9, pēcpusdienā +21 un tu īsti nezini, kurā gadalaikā dzīvo, vismaz radio vieglums un miers paliek nemainīgs.
